uzkalne
uzkalne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzkalne | uzkalnes |
| Ģen. | uzkalnes | uzkaļņu |
| Dat. | uzkalnei | uzkalnēm |
| Akuz. | uzkalni | uzkalnes |
| Lok. | uzkalnē | uzkalnēs |
Vieta kalna, paugura u. tml. augšdaļā; arī uzkalns.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsu nagainās un kedainās kājas gariem soļiem rija ceļu, laipojot ielejās starp grambām un uzkalnēs samaļot palsas smiltis bīdeļmiltos.
- Mārīte Uzkalne
- Katilīna Nī Morahū sēdēja viena Oengusa Brugā, tāpat kā reiz bija sēdējusi uzkalnē un Pāna alā, un viņa atkal domāja.
- Nokrišņi ir bijuši tik bagātīgi, ka daudzviet jau kopš rudens zemākās pļavās izveidojusies plāna ūdens kārta, un tas kaitē ne tikai sējumiem un stādījumiem, bet arī atņem dzīves telpu dažādiem kustoņiem, piemēram, kurmji pārceļas uz dzīvi uzkalnēs, un nereti tās atrodas tieši pie mājām.
- Garenu laukakmeņu blietēta taka ved uzkalnē.