apcirpt
apcirpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apcērpu | apcērpam | apcirpu | apcirpām | apcirpšu | apcirpsim |
2. pers. | apcērp | apcērpat | apcirpi | apcirpāt | apcirpsi | apcirpsiet, apcirpsit |
3. pers. | apcērp | apcirpa | apcirps |
Pavēles izteiksme: apcērp (vsk. 2. pers.), apcērpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apcērpot (tag.), apcirpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apcirptu
Vajadzības izteiksme: jāapcērp
1.Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem); daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
1.1.Apgriezt, saīsināt (spārnus).
2.sarunvaloda Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
3.sarunvaloda Samazināt (apjomā).
3.1.Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
3.2.Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
3.3.pārnestā nozīmē Mazināt īpatnības.
Stabili vārdu savienojumiApcirpt spārnus; apgriezt spārnus; aplauzt spārnus.
- Apcirpt spārnus; apgriezt spārnus; aplauzt spārnus sarunvaloda, idioma — neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažkārt nepieciešams apcirpt apmatojumu, kas aug starp suņa pēdu spilventiņiem.
- Žurnālos publicēto reklāmu vairākumā fotogrāfiski apcirpts bija tieši sievietes ķermenis.
- Krīzes laikā Rīgas mērija ir ļoti būtiski apcirpusi komandējumu naudu.
- Tādēļ tās plāno dažādus ierobežojumu un „ apcirpt” pabalstus.
- Man bija tāda doma, bet kovids to tagad apcirpa.