medaunieks
medaunieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: etnogrāfijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | medaunieks | medaunieki |
| Ģen. | medaunieka | medaunieku |
| Dat. | medauniekam | medauniekiem |
| Akuz. | medaunieku | medauniekus |
| Lok. | medauniekā | medauniekos |
Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andrieva vedēji ceļ no vezuma alus mucu un medaunieku, cūkas pleciņus, sviesta klucīšu grēdu, rūpīgi ietītus pergamentā.
- Siluetā pārinieks līdzinās medauniekam.
- Siluetā krūze ir atvasināta no piena poda, medaunieka vai vāraunieka.
- Ķērne pēc tās silueta ir līdzīga starp sloinīku un medaunieku.
- Medaunieka siluets ir līdzīgs vārauniekam, tikai proporcijās tas ir slaidāks un siluetā ir pludenākas līknes.