aizrūsēt
Lietojuma biežums :
aizrūsēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
aizrūsēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
2.Sarūsēt (tā, ka grūti atvērt, iedarbināt u. tml.).
2.1.pārnestā nozīmē; lieto: pareti Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri