mudžināt
mudžināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | mudžinu | mudžinām | mudžināju | mudžinājām | mudžināšu | mudžināsim |
2. pers. | mudžini | mudžināt | mudžināji | mudžinājāt | mudžināsi | mudžināsiet, mudžināsit |
3. pers. | mudžina | mudžināja | mudžinās |
Pavēles izteiksme: mudžini (vsk. 2. pers.), mudžiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mudžinot (tag.), mudžināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mudžinātu
Vajadzības izteiksme: jāmudžina
1.Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
2.Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
3.sarunvaloda Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — It kā viņai jau būtu deviņdesmit gadu, kā var tā mudžināt.
- Uz papīra lapas Norma mudžināja neskaidrus ornamentus.
- Mani pirksti bezjēdzīgi mudžina mugursomiņu.
- Kaimiņš izņēma telefonu, mudžināja austiņu vadu murskuli, dīdījās un gatavojās pārlaist braucienu tāpat kā es.
- Muzikanti uz nelielās estrādes, kreklos izmetušies, staipīja un mudžināja vadus, pārbaudīja mikrofonus, trinkšķināja elektroģitāras.