lūgums
lūgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | lūgums | lūgumi |
Ģen. | lūguma | lūgumu |
Dat. | lūgumam | lūgumiem |
Akuz. | lūgumu | lūgumus |
Lok. | lūgumā | lūgumos |
1.Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
PiemēriJanek, tas nav lūgums, bet pavēle.
- Janek, tas nav lūgums, bet pavēle.
- Un, rau, tagad, pēc šī garum garā ievada, es vēlētos izteikt savu lūgumu.
- Es nezinu, vai tas ir iespējams, bet man ir vēl kāds lūgums.
- Šad tad pie viņa vēršas ar lūgumu atrast kādu pazudušo.
2.Oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; iesniegums1.
PiemēriLūgumu Viņš bija uzrakstījis latviešu valodā.
- Lūgumu Viņš bija uzrakstījis latviešu valodā.
- Viņi gādā par to, lai sūdzības un lūgumi nonāktu Maskavā, apejot oficiālos kanālus caur nometnes administrāciju.
- Jaunieši ir parakstījuši lūgumu par 140 kvadrātmetrus lielu telpu nomu Ānē un pēc pāris mēnešiem plāno ievākties jaunajās telpās.
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit