svešatne
svešatne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svešatne | svešatnes |
| Ģen. | svešatnes | svešatņu |
| Dat. | svešatnei | svešatnēm |
| Akuz. | svešatni | svešatnes |
| Lok. | svešatnē | svešatnēs |
svešātne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svešātne | svešātnes |
| Ģen. | svešātnes | svešātņu |
| Dat. | svešātnei | svešātnēm |
| Akuz. | svešātni | svešātnes |
| Lok. | svešātnē | svešātnēs |
Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešums1.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad draudzene piedāvāja braukt uz Angliju, viņa izlēma par labu svešatnei.
- Protams, man svešatne ir kļuvusi par romānu mūža garumā.
- Svešatne īriem ir tas pats, kas jūdiem bija gūsts.
- Mamma lepojas, ka meita svešatnē atradusi nodarbošanos, kas atbilst viņas izglītībai.
- Zirgs naktī iezviedzās ( svešatnē un svešādi), bet kas par to.