sofistika
sofistika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sofistika | sofistikas |
| Ģen. | sofistikas | sofistiku |
| Dat. | sofistikai | sofistikām |
| Akuz. | sofistiku | sofistikas |
| Lok. | sofistikā | sofistikās |
1.Sofistu1 izveidotais filozofijas virziens.
2.Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rabulistika ir sīkmanīga, viltīga sofistika, kas novērš no patiesā.
- Filosofijai ir jāizstrādā teorija, kas norobežotu retoriku no sofistikas.
- Piemēram, sofistika — likumsakarīgu slēdzienu un jautājumu ķēde, kas noved pie aplama apgalvojuma.
- Augustīns sajūsminājās par teātri un sofistiku, jo ar tās palīdzību bija iespējams attaisnot paša rīcību.
- Sofistika - sofisti pretnostatīja visu dabisko mākslīgajam un apgalvoja, ka valsti un likumus nosaka nevis daba, bet māksla.