pilnvarot
Lietojuma biežums :
pilnvarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
1.1.Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri