aizkustinājums
aizkustinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizkustinājums | aizkustinājumi |
| Ģen. | aizkustinājuma | aizkustinājumu |
| Dat. | aizkustinājumam | aizkustinājumiem |
| Akuz. | aizkustinājumu | aizkustinājumus |
| Lok. | aizkustinājumā | aizkustinājumos |
Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml.; saviļņojums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un skatītāji to novērtēja, uzņemot ar aizkustinājuma asarām un stāvovācijām.
- Dēka līdz ar to izpalika, bet palika saviļņojums un aizkustinājums.
- Atceros, ka toreiz no aizkustinājuma noslēguma koncertā Mežaparkā bira asaras.
- Tad lielais priekšējais stikls izbīdījās no vietas un aizkustinājumā sāka ņerkstēt.
- Tie bija veči sirmām bārdām, un viņiem acīs bija aizkustinājuma asaras.