aizdiegt2
aizdiegt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdiedzu | aizdiedzam | aizdiedzu | aizdiedzām | aizdiegšu | aizdiegsim |
| 2. pers. | aizdiedz | aizdiedzat | aizdiedzi | aizdiedzāt | aizdiegsi | aizdiegsiet, aizdiegsit |
| 3. pers. | aizdiedz | aizdiedza | aizdiegs | |||
Pavēles izteiksme: aizdiedz (vsk. 2. pers.), aizdiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdiedzot (tag.), aizdiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdiegtu
Vajadzības izteiksme: jāaizdiedz
1.Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet kur tu ar vienu kāju aizdiegsi?
- Atminējos vecotēvu un nodomāju, ka dabūšu brāzienu, tālab gar mežmalu aizdiedzu atpakaļ pie viņa.
- Viņš sprieda, ka te nu sanācis īsts pakaļu bars — cieši aizdiegtu savās smalkajās drēbēs un spīdīgajās bruņās.
- mēs tokš tie būvmeistari, – un visi Līgo vāciskie vārdi no kādas, likās, sen aizdiegtas ķešas atkal birst laukā kā kaltēti zirņi un sprūk iekš viņa putrainās valodas, kurā klūp mēle.
- Tāpēc cauruma vietu es aizdiedzu un no augšas līdz apakšai atkal nošuju vīlīti, lai abas puses būtu vienādas.