aizdiebt
aizdiebt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdiebju | aizdiebjam | aizdiebu | aizdiebām | aizdiebšu | aizdiebsim |
| 2. pers. | aizdieb | aizdiebjat | aizdiebi | aizdiebāt | aizdiebsi | aizdiebsiet, aizdiebsit |
| 3. pers. | aizdiebj | aizdieba | aizdiebs | |||
Pavēles izteiksme: aizdieb (vsk. 2. pers.), aizdiebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdiebjot (tag.), aizdiebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdiebtu
Vajadzības izteiksme: jāaizdiebj
1.Ātri aizskriet.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puišelis atviegloti nopūtās, paklanījās vēlreiz un aizdieba pa laukumu.
- Un viņš aizdieba prom, paslēpās aiz koka un sauca:
- Viņš kā plēsts šāvās laukā no būra, aizdieba metrus desmit un apsēdās.
- Kaža izgāja no ēdamistabas, un viņai līdzi aizdieba puišelis, acīmredzot dēlēns.
- Sīms pat netaisījās ņemt vērā tēta aizliegumu un taisnā ceļā aizdieba uz veco laipu.