flūtingi
flūtingi joma: ģeogrāfija
Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē.
Avoti: ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Subglaciālās gultnes reljefa formas – drumlini, flūtingi, megaflūtingi, lielizmēra glaciālie lineamenti un rievotās morēnas – zinātniskajā literatūrā ( Prest, 1975) lielākoties tiek uzskatītas par patstāvīgām un savrupām reljefa formām.
- Termins flūtingi ir ticis lietots kā aprakstošs jēdziens, un nereti arī mūsdienās tiek lietots nevietā, neskatoties uz to, ka jau 1976. g. Dž. Boultons ( Boulton, 1976) definēja flūtingus kā ģenētisku terminu.
- Tie zinātniskajā literatūrā ir klasificēti kā drumlini ( Čepulytė, 1957), flūtingi ( Lavrushin, 1976; Gaigalas, Marcinkevičius, 1982) un erozijas formas, kas saglabājušās starp ledājkušanas ūdeņu kanāliem ( Gaigalas, 1971; Mikalauskas, Mikutienė, 1971).