okazionālisms
okazionālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | okazionālisms | okazionālismi |
| Ģen. | okazionālisma | okazionālismu |
| Dat. | okazionālismam | okazionālismiem |
| Akuz. | okazionālismu | okazionālismus |
| Lok. | okazionālismā | okazionālismos |
okaz. saīsinājums
1.joma: valodniecība Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
2.Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
Avoti: LLVV, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt par okazionālismiem uzskata neierastus vārdus, kas darināti vienam gadījumam, kontekstā.
- Tātad morfoloģiskā procesa produktivitāte ir tā potenciāls atkārtoti radīt morfoloģiskus darinājumus, kas nav okazionālismi ( Bauer 2003, 98).
- Korpusā savukārt sastopami reti vārdi un okazionālismi, bet varētu būt citi trūkumi – piemēram, ja vien korpuss nav ārkārtīgi liels, tas var neaptvert visas valodas lietojuma sfēras.
- Okazionālismi nereti ir raksturīgi daiļdarbu valodai – rakstnieks var radīt gan jaunus vārdus, kas ir saprotami arī ārpus konteksta, gan arī tādus, kas ārpus daiļdarba konteksta nav saprotami.
- Grūti atbildēt uz jautājumu, vai rakstnieks to vai citu okazionālismu darina apzināti vai intuitīvi, jo tad vajadzētu iedziļināties pašā daiļrades procesā un konkrētiem rakstniekiem raksturīgās īpatnībās ( Stepanova, Fljajšer 1984, 181).