paspert
paspert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasperu | pasperam | paspēru | paspērām | pasperšu | paspersim |
| 2. pers. | pasper | pasperat | paspēri | paspērāt | paspersi | paspersiet, paspersit |
| 3. pers. | pasper | paspēra | paspers | |||
Pavēles izteiksme: pasper (vsk. 2. pers.), pasperiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasperot (tag.), pasperšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paspertu
Vajadzības izteiksme: jāpasper
1.Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
2.Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
Stabili vārdu savienojumiNav kur kāju spert; nav kur soli spert; nav kur soli paspert; nav kur kāju paspert.
- Nav kur kāju spert; nav kur soli spert; nav kur soli paspert; nav kur kāju paspert; nevar ne soli spert; nevar ne kāju spert; nevar ne kāju paspert; nevar ne soli paspert; nav kur kāju likt; nav kur soli likt; nav kur soli nolikt; nav kur kāju nolikt frazēma — saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
- Paspert kāju frazēma — ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā); ejot pavirzīt (kāju)
- Paspert soli; paspert soļus kolokācija — paiet soli (soļus) (kādā virzienā)
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toms piecēlās, paspēra dažus soļus, gribēdams nokratīt spiedīgo smagumu.
- Viņa paspēra soli, nometās uz gultas, ziņkārīgi skatīdamās viņā.
- Apakšgals vēl paspēra dažus grīļīgus soļus, uzskrēja kokam un apvēlās.
- — Rūdis strauji pasper soli uz priekšu un negribot izbiedē Borisu.
- Tušs ar skatienu nomērīja attālumu un paspēra vēl soli uz priekšu.