salabt
Lietojuma biežums :
salabt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
salābt apvidvārds
Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri