atrunāšanās
atrunāšanās
1.Darbība → atrunāties.
1.1.apvidvārds Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
Avoti: ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , kas nu esot mums liegtas, daudzos gadījumos ir atrunāšanās.
- Tā ir tikai kārtējā atrunāšanās, lai neformētu darba līgumus.
- — Tev taču, Sergej, ir daudz bagātīgāka šādu atrunāšanos vārdnīca!
- Šarkovs droši zināja, ka tā visa ir tukša atrunāšanās.
- — Protams, tā ir tikai atrunāšanās, — misis Makendrū secināja.