izbrukt2
izbrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.joma: militārās zinātnes Uzbrukt (piemēram no nocietinājuma).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri