izbruģēt
izbruģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbruģēju | izbruģējam | izbruģēju | izbruģējām | izbruģēšu | izbruģēsim |
| 2. pers. | izbruģē | izbruģējat | izbruģēji | izbruģējāt | izbruģēsi | izbruģēsiet, izbruģēsit |
| 3. pers. | izbruģē | izbruģēja | izbruģēs | |||
Pavēles izteiksme: izbruģē (vsk. 2. pers.), izbruģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbruģējot (tag.), izbruģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbruģētu
Vajadzības izteiksme: jāizbruģē
Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārpusē pie ieejas jaunajā telpā tiks izbruģēts arī neliels laukums.
- Jaunjelgavas novadā speciāli izbruģētā laukumā netālu no vidusskolas ierīkoti borti.
- Diplomāts pīpēdams ātri soļoja pa akmeņiem izbruģēto ielu, ka šļakstēja vien.
- Iela pēc ielas ataudzēja asfalta ādu un izbruģēja laukumus.
- “Uzbūvētas vairāk kā otrtik jaunas ēkas, izbruģētas ielas, iekārtotas dažādas labierīcības.