izbrīvot
Lietojuma biežums :
izbrīvot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbrīvoju | izbrīvojam | izbrīvoju | izbrīvojām | izbrīvošu | izbrīvosim |
| 2. pers. | izbrīvo | izbrīvojat | izbrīvoji | izbrīvojāt | izbrīvosi | izbrīvosiet, izbrīvosit |
| 3. pers. | izbrīvo | izbrīvoja | izbrīvos | |||
Pavēles izteiksme: izbrīvo (vsk. 2. pers.), izbrīvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbrīvojot (tag.), izbrīvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbrīvotu
Vajadzības izteiksme: jāizbrīvo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai izbrīvotu kādu vietiņu, revīziju vajadzēja taisīt arī čemodānos.
- , ka ar māsu un mammu jau izlēmušas, kā turpmāk sadalīt istabas Slokas ielā: Undīnei - lielākā, viņai - mazākā, mammai - skabūzis, kur reizumis vienatnē nolīst arī Irēnai, jo šujmašīnai kakts izbrīvots virtuvē.
- Policijas darbinieka pienākums ir kontrolēt un uzraudzīt, lai konvojējamais neatslēgtu roku dzelžus, neizbrīvotu no tām roku, neuzbruktu citām personām, nespētu izbēgt vai veikt citas darbības, kas apdraud viņa vai citu cilvēku drošību un dzīvību.