izbrīns
izbrīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izbrīns | izbrīni |
| Ģen. | izbrīna | izbrīnu |
| Dat. | izbrīnam | izbrīniem |
| Akuz. | izbrīnu | izbrīnus |
| Lok. | izbrīnā | izbrīnos |
Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam par izbrīnu Circene teikusi, ka tik vienkārši vis nebūšot.
- Par šādu " klientu" pieplūdumu adītāja paudusi prieku un izbrīnu.
- Izbrīnu rada nopostītie kapi un lepni uzmontētie ārkārtīgi dārgie kapu pieminekļi.
- Komandas trenerim Marko Zarkovičam izbrīnu rada Jevsejevas vārds līgumos ar spēlētājiem.
- Esmu dzirdējusi izbrīnu, ka no rajona ir tik daudz pieteikumu.