izbrīvēt
izbrīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbrīvēju | izbrīvējam | izbrīvēju | izbrīvējām | izbrīvēšu | izbrīvēsim |
| 2. pers. | izbrīvē | izbrīvējat | izbrīvēji | izbrīvējāt | izbrīvēsi | izbrīvēsiet, izbrīvēsit |
| 3. pers. | izbrīvē | izbrīvēja | izbrīvēs | |||
Pavēles izteiksme: izbrīvē (vsk. 2. pers.), izbrīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbrīvējot (tag.), izbrīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbrīvētu
Vajadzības izteiksme: jāizbrīvē
1.Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
2.Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu.
3.apvidvārds Atļaut (ko darīt).
Avoti: LLVV, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salu apbraukāju, mamma bija ciemos, tad izbrīvēju pāris dienu.
- Meditācija var nozīmīgi samazināt fibromialģijas simptomus, tāpēc izbrīvējiet tai laiku.
- Lai izbrīvētu vairāk vietas, sēdeklis aizmugurē ir īss un slīps.
- Ceturtdienas vakarā pacenties izbrīvēt laiku, lai pabūtu kopā ar mīļoto.
- Man gribētos iemācīties ļoti labi gleznot, taču neizdodas izbrīvēt laiku.