izbrūvēt
izbrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbrūvēju | izbrūvējam | izbrūvēju | izbrūvējām | izbrūvēšu | izbrūvēsim |
| 2. pers. | izbrūvē | izbrūvējat | izbrūvēji | izbrūvējāt | izbrūvēsi | izbrūvēsiet, izbrūvēsit |
| 3. pers. | izbrūvē | izbrūvēja | izbrūvēs | |||
Pavēles izteiksme: izbrūvē (vsk. 2. pers.), izbrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbrūvējot (tag.), izbrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbrūvētu
Vajadzības izteiksme: jāizbrūvē
Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valmiermuižas alus darītavas meistari svinībām par godu būs izbrūvējuši īpašo Miķeļdienas alu.
- Ir kāds, kas ir izbrūvējis alu ar baravikām.
- "Valmiermuižas Frišs" tiks darīts ierobežotā apjomā, un šogad plānots izbrūvēt 200 000 pudeļu.
- — Ko tu man te izbrūvēji?
- Šādus miežu graudus biljoniem samaļ, izvāra, no tiem izbrūvē alu un pēc tam patērē.