atklejot
Lietojuma biežums :
atklejot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atklejoju | atklejojam | atklejoju | atklejojām | atklejošu | atklejosim |
2. pers. | atklejo | atklejojat | atklejoji | atklejojāt | atklejosi | atklejosiet, atklejosit |
3. pers. | atklejo | atklejoja | atklejos |
Pavēles izteiksme: atklejo (vsk. 2. pers.), atklejojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atklejojot (tag.), atklejošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atklejotu
Vajadzības izteiksme: jāatklejo
Klejojot atkļūt šurp; klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
atslempties1 — Atklejot.
Hiperonīmi
atnākt1 — Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt šis ir tas pats lācis un viņš vienkārši ir atklejojis līdz Galgauskai.
- Šīs sajūtas pastiprinājis pēkšņi atklejojušais sniega mākonis , kurš nebeidz vien kaisīt baltās sniega pārslas , ļaudams tās vējam sajaukt vērpešu vērpetēs
- Tāpat vienam otram , ja jau reiz šis atklejo vēlāk un pa pēdām , neviens ar pirkstu nerādīs re , tur šie tagad ir apmetušies , ej
- To priekšteči 11. g.s. uz šejieni atklejoja reizē ar arābu karotājiem un tirgotājiem no Persijas un Indijas reģioniem, kuri tajā laikā bija arābu kontrolē.
- Plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk nonāk ziņas par Latvijā redzētiem lāčiem, taču lielākoties tie ir tēviņi, kas varētu būt atklejojuši no Igaunijas, kur šo meža dzīvnieku ir samērā daudz.