izglābties
Lietojuma biežums :
izglābties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Refl. → izglābt1; pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
1.1.Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
1.2.Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
1.3.Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
1.4.Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
2.joma: reliģija Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri