enkurnieks
enkurnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | enkurnieks | enkurnieki |
| Ģen. | enkurnieka | enkurnieku |
| Dat. | enkurniekam | enkurniekiem |
| Akuz. | enkurnieku | enkurniekus |
| Lok. | enkurniekā | enkurniekos |
1.Cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.).
2.apvidvārds Kokmateriālu šķirotājs, kas baļķus šķiro uz ūdens (velkot, bīdot, virzot tos ar īpašu ķeksi – enkuru).
3.vēsturisks Enkuru izgatavotājs.
Avoti: LV87, ViV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzimis 1834. gadā Daugavas enkurnieka ( pārcēlāja) ģimenē Zaķusalā.
- Alma Ābele piedzima 1907. gada 12. jūlijā Zaķusalas enkurnieka un laivu meistara ģimenē.
- Tie, lūk, Rīgas enkurnieki,
- Kompānijā atgādina, ka savulaik Zaķusala jau izmitinājusi vairākus simtus pilsētnieku un sniegusi darba vietu mastu brāķeriem un enkurniekiem.
- Darbības ar pludināmajiem kokiem veica enkurnieks, kas saņēma baļķus, ievadīja tos aplokā un sakārtoja vairākās kārtās [48, 36].