izsprauslot
izsprauslot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsprausloju | izsprauslojam | izsprausloju | izsprauslojām | izsprauslošu | izsprauslosim |
| 2. pers. | izsprauslo | izsprauslojat | izsprausloji | izsprauslojāt | izsprauslosi | izsprauslosiet, izsprauslosit |
| 3. pers. | izsprauslo | izsprausloja | izsprauslos | |||
Pavēles izteiksme: izsprauslo (vsk. 2. pers.), izsprauslojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsprauslojot (tag.), izsprauslošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsprauslotu
Vajadzības izteiksme: jāizsprauslo
Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laura sāk nevaldāmi smieties, izsprauslo viskiju.
- Šie slīpie raksti padarīja vilciena izskatu ērmīgu, it kā pārvietotos milzīga zebra, kura kā pūķis izsprauslotu melnus dūmus un iedziedātos ēzeļa rīklē pie katra semafora un stacijas, kur kaut kādu sīko nebēdņu varza to vien zināja, kā tikai darīt cūcības, galvenā cūcība izpaudās tā, ka tie lika oļus un akmeņus uz sliedēm, ar kuriem saskaroties, bānīša riteņi šķēla tādas dzirksteles, it kā tur pārvietotos kalēja smēde, tieši tur, pagriezienā aiz stacijas, zem atklātām debesīm, kur vasaras laikā slaidi planēja stārķi, bet ziemā – sniegpārsliņas.