izsprakšēt
izsprakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsprakšu | izsprakšam | izsprakšēju | izsprakšējām | izsprakšēšu | izsprakšēsim |
| 2. pers. | izsprakši | izsprakšat | izsprakšēji | izsprakšējāt | izsprakšēsi | izsprakšēsiet, izsprakšēsit |
| 3. pers. | izsprakš | izsprakšēja | izsprakšēs | |||
Pavēles izteiksme: izsprakši (vsk. 2. pers.), izsprakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsprakšot (tag.), izsprakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsprakšētu
Vajadzības izteiksme: jāizsprakš
Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
Avoti: LLVV