izsprakstēt
izsprakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsprakstu | izsprakstam | izsprakstēju | izsprakstējām | izsprakstēšu | izsprakstēsim |
| 2. pers. | izspraksti | izsprakstat | izsprakstēji | izsprakstējāt | izsprakstēsi | izsprakstēsiet, izsprakstēsit |
| 3. pers. | izsprakst | izsprakstēja | izsprakstēs | |||
Pavēles izteiksme: izspraksti (vsk. 2. pers.), izsprakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsprakstot (tag.), izsprakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsprakstētu
Vajadzības izteiksme: jāizsprakst
Sprakstot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažs kāpj laukā, vienu roku pacēlis, ar otru pieturēdamies, cits atradis baltu drāniņu, plivina, bet no kādas lūkas izsprakst šāviens, aizsūtot vācu zaldātu pie tēviem.
- Šī nelaimīgā un nožēlojamā rakstniece ar savu estētiski neciešamo tukšo seksuelo patosu izsprakst un apdziest kā mežā ieskrējuse raķete
- Pētījums ir kontrolēta, objektīva un sistemātiskā informācijas ievākšana ar mērķi aprakstīt un izsprakst.