izsprēgāt
izsprēgāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsprēgāju | izsprēgājam | izsprēgāju | izsprēgājām | izsprēgāšu | izsprēgāsim |
| 2. pers. | izsprēgā | izsprēgājat | izsprēgāji | izsprēgājāt | izsprēgāsi | izsprēgāsiet, izsprēgāsit |
| 3. pers. | izsprēgā | izsprēgāja | izsprēgās | |||
Pavēles izteiksme: izsprēgā (vsk. 2. pers.), izsprēgājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsprēgājot (tag.), izsprēgāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsprēgātu
Vajadzības izteiksme: jāizsprēgā
1.Sprēgājot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
2.Sasprāgt, sākt sprēgāt.
Avoti: LLVV