uzkļūt
uzkļūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkļūstu | uzkļūstam | uzkļuvu | uzkļuvām | uzkļūšu | uzkļūsim |
| 2. pers. | uzkļūsti | uzkļūstat | uzkļuvi | uzkļuvāt | uzkļūsi | uzkļūsiet, uzkļūsit |
| 3. pers. | uzkļūst | uzkļuva | uzkļūs | |||
Pavēles izteiksme: uzkļūsti (vsk. 2. pers.), uzkļūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkļūstot (tag.), uzkļūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkļūtu
Vajadzības izteiksme: jāuzkļūst
Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Te nu mēs esam, – uzkļuvis uz skatuves, ierunājās Herberts Priede.
- Kad viņi bija uzkļuvuši kraujas virsotnē, jauneklim, lai nenokristu, vajadzēja turēties pie sērdzīgi sadzeltējuša kadiķa zariem, bet sirmgalvis nogāzās ķērpju audzē kā šķēpa ķerta āmrija.
- Uzkļuvis uz atpakaļ uz pļavas visi dodamies Valmieras virzienā un ieraugam šoseju
- bet pasaki , pa kādu ceļu mana sirsniņa debesīs lai uzkļūst
- 9 no klāja tika apspļaudīts loču kuteris brīdī , kad locis centās uzkļūt uz kuģa