tupināt
tupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tupinu | tupinām | tupināju | tupinājām | tupināšu | tupināsim |
| 2. pers. | tupini | tupināt | tupināji | tupinājāt | tupināsi | tupināsiet, tupināsit |
| 3. pers. | tupina | tupināja | tupinās | |||
Pavēles izteiksme: tupini (vsk. 2. pers.), tupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tupinot (tag.), tupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tupinātu
Vajadzības izteiksme: jātupina
1.Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriTādu ģipša statuju, kādas pie mums, Latvijā, tika tupinātas pie katras autobusu pieturas — Tautumeita ar kroni, Tautudēls ar nīcenieci vai kaut kas tikpat tautisks.
- Tādu ģipša statuju, kādas pie mums, Latvijā, tika tupinātas pie katras autobusu pieturas — Tautumeita ar kroni, Tautudēls ar nīcenieci vai kaut kas tikpat tautisks.
- Daži no viņiem pārsteigumā bija piecēlušies, bet policisti tupināja viņus atpakaļ zviļņos.
- pārnestā nozīmē Es tupināju debesīs gaiši sārtus, pūkainus mākonīšus, kad man radās ārprātīga doma:
- Vai tad uzreiz, kaimiņiem par apsmieklu, mieta galā jātupina?
2.sarunvaloda Ievietot (apcietinājuma, cietuma).
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit