tupiks
tupiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tupiks | tupiki |
| Ģen. | tupika | tupiku |
| Dat. | tupikam | tupikiem |
| Akuz. | tupiku | tupikus |
| Lok. | tupikā | tupikos |
1.Strupceļš.
PiemēriNav iespējams nekur palikt vai doties pie ēku sienām vai kādā šķērsielā, ir pilnīgs tupiks.
- Nav iespējams nekur palikt vai doties pie ēku sienām vai kādā šķērsielā, ir pilnīgs tupiks.
- Ceļi pa kreisi visi ved tupikā.
- Gala rezultātā nonāku tupikā un ceļš beidzas pret plašu aizu.
1.1.pārnestā nozīmē Bezizejas stāvoklis.
2.Veikals.
Cilme:No krievu тупик.
Avoti: SLG, KZ
Korpusa piemēri:šeit