uzriņķot
uzriņķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzriņķoju | uzriņķojam | uzriņķoju | uzriņķojām | uzriņķošu | uzriņķosim |
| 2. pers. | uzriņķo | uzriņķojat | uzriņķoji | uzriņķojāt | uzriņķosi | uzriņķosiet, uzriņķosit |
| 3. pers. | uzriņķo | uzriņķoja | uzriņķos | |||
Pavēles izteiksme: uzriņķo (vsk. 2. pers.), uzriņķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzriņķojot (tag.), uzriņķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzriņķotu
Vajadzības izteiksme: jāuzriņķo
1.Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.pārnestā nozīmē Uzvirpuļot (par viesuli, arī sniegu, lapām u. tml.).
Avoti: LLVV