sūbēt
Lietojuma biežums :
sūbēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
sūbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
1.1.Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri