daiļrunīgs
daiļrunīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | daiļrunīgs | daiļrunīgi |
Ģen. | daiļrunīga | daiļrunīgu |
Dat. | daiļrunīgam | daiļrunīgiem |
Akuz. | daiļrunīgu | daiļrunīgus |
Lok. | daiļrunīgā | daiļrunīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
daiļrunīga | daiļrunīgas |
daiļrunīgas | daiļrunīgu |
daiļrunīgai | daiļrunīgām |
daiļrunīgu | daiļrunīgas |
daiļrunīgā | daiļrunīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | daiļrunīgais | daiļrunīgie |
Ģen. | daiļrunīgā | daiļrunīgo |
Dat. | daiļrunīgajam | daiļrunīgajiem |
Akuz. | daiļrunīgo | daiļrunīgos |
Lok. | daiļrunīgajā | daiļrunīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
daiļrunīgā | daiļrunīgās |
daiļrunīgās | daiļrunīgo |
daiļrunīgajai | daiļrunīgajām |
daiļrunīgo | daiļrunīgās |
daiļrunīgajā | daiļrunīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
daiļrunīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā; tāds, kam piemīt šādas spējas.
1.1.pārnestā nozīmē Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus; skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
2.Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt JS nav īpaši daiļrunīga,bet viņa ir reāla darītāja!
- Daiļrunīgais monologs beidzās ar vīrieša uzspiestu skūpstu, neatstājot vietu iebildumiem.
- Un simtiem restorānu ar iekšāsaucējiem, cits par citu daiļrunīgāki un uzbāzīgāki.
- Jo vienkāršāki un saprotamāki vārdi, jo daiļrunīgāki patiesībā būsim.
- Vai arī tad iejūtīgā mammīte glābs ar ārsta zīmēm un daiļrunīgiem sacerējumiem?