daiļrunīgums
Lietojuma biežums :
daiļrunīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | daiļrunīgums | daiļrunīgumi |
| Ģen. | daiļrunīguma | daiļrunīgumu |
| Dat. | daiļrunīgumam | daiļrunīgumiem |
| Akuz. | daiļrunīgumu | daiļrunīgumus |
| Lok. | daiļrunīgumā | daiļrunīgumos |
1.Daiļrunība1.
2.Daiļrunība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jutu, ka viņa daiļrunīgums un veiksmīgie captatio benevolentiae pūliņi neizriet tikai no savtīga aprēķina.
- Es, likdams lietā savu labāko daiļrunīgumu un ar neviltotām asarām acīs nosolījos, ka mēs paliksim tikai vienu nakti ( klusībā domādams: tiksim iekšā, un tad jau...
- Turklāt Čēzare bija augstākās klases mīms: viņš vicināja kreklu saulē, cieši turēdams to aiz apkakles ( tieši zem apkakles bija caurums, bet Čēzare šo vietu prasmīgi bija iežņaudzis rokā), un cildināja kalnu upei līdzīgā daiļrunīgumā, nemitīgi aizrunādamies sāņus, iestarpinādams nedzirdētas blēņas un te vienam, te citam šīs izrādes vērotājam piešķirdams svaigi sagudrotas piedauzīgas palamas.
- Toreiz no nepatikšanām izgrozījās viņi abi un tika cauri tikai ar sprediķiem un brīdinājumiem, un viss tā arī būtu palicis vien atmiņas par kāda neveiksminieka murgiem, taču laika gaitā Daugēla ar darbiem ņēmās pierādīt, ka nebūt nav jokojis, un arī banda, kas toreiz salasījās, lai nopostītu mauku mājeles, tā arī nesašķēlās, un nevajadzēja pat Bironta daiļrunīgumu, lai tā papildinātos ar vēl dažiem studentiem - galvenokārt ar tiem, ne pārāk apdāvinātajiem un trūcīgajiem, kas dzīvoja Ambraziejus bursā.
- bet laikam jau likdams lietā no tēva mantoto daiļrunīgumu, pārliecināja tiesnešus, lai viņu no bendes bluķa atbrīvo un tā vietā ļauj mēģināt pilsētas pagrabos uzveikt bazilisku, kas esot gandrīz tikpat nāvējoši, jo tas briesmonis nogalinot ar skatienu; pēc Uršules domām, tas Viļņas briesmonis bija tikai drūma teiksma, murgaina pasaka vai tikai sakrājušies pilsētas grēku izgarojumi, kas snauda dziļi pagrabos, taču, augstais Dievs, cilvēku muļķībai un lētticībai reizēm nav robežu; un tad laukumā, izdzirdusi spriedumu un sava dēliņa pēdējo viltīgo gājienu, viņa tikai vienaldzīgi paraustīja plecus un neapzināti nosmējās, un tajā mirklī viņu pat ar plīvuru aizsegušos kāds atpazina, šķiet, tā bija viena no kundzenēm, ko viņa pati kādreiz bija krietni pavilkusi uz zoba un kas tagad karietē bija atbraukusi patīksmināties par publisko Bironta infāmiju. "