tulks
tulks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tulks | tulki |
| Ģen. | tulka | tulku |
| Dat. | tulkam | tulkiem |
| Akuz. | tulku | tulkus |
| Lok. | tulkā | tulkos |
tulce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tulce | tulces |
| Ģen. | tulces | tulču |
| Dat. | tulcei | tulcēm |
| Akuz. | tulci | tulces |
| Lok. | tulcē | tulcēs |
1.Cilvēks, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos.
PiemēriArī angliski viņš runā lieliski, vismaz varēsim iztikt bez tulka.
- Arī angliski viņš runā lieliski, vismaz varēsim iztikt bez tulka.
- Es iepazīstināju viņu ar Almu, bet viņš bija ar meitu, kura lieliski runā angliski un varēja būt par tulku.
- Tika nolemts, ka sarunāsimies ar tulka palīdzību: es runāšu angliski, bet viņam tulkos krieviski, un otrādi.
- Jefrosims runāja lēnām, bet tulks vārdus lietuviski bēra tā, it kā kaut kur steigtos.
2.Cilvēks, kas skaidro, izprot (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
PiemēriViņš zināja, ka šovakar tur banketā godinās lielo dvēseļu tulku — Fēliju Līni.
- Viņš zināja, ka šovakar tur banketā godinās lielo dvēseļu tulku — Fēliju Līni.
Stabili vārdu savienojumiZvaigžņu tulks.
- Zvaigžņu tulks novecojis — astrologs
Avoti: LLVV, VsV, ViV, T
Korpusa piemēri:šeit