verdzene1
verdzene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | verdzene | verdzenes |
| Ģen. | verdzenes | verdzeņu |
| Dat. | verdzenei | verdzenēm |
| Akuz. | verdzeni | verdzenes |
| Lok. | verdzenē | verdzenēs |
1.vēsturisks Sieviešu dzimuma cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
PiemēriSaimnieks izbēgušo verdzeni neķer.
- Saimnieks izbēgušo verdzeni neķer.
- Bet imperatore Eifīmija pati reiz bija verdzene Lupicina, kuru imperators Justīns sev vienkārši nopirka, bet tad paaugstināja un apprecēja.
- Ar tirdzniecības līgumiem sasaucas rīdzinieku sūdzība Vitebskas kņazam (ap 1298), kurā gūstams apstiprinājums tam, ka 13. gs. beigās pastāvēja tirdzniecība ar verdzenēm.
2.Beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
2.1.Sieviešu dzimuma cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
PiemēriIt kā neesmu nekāda lietu verdzene, mierīgi varu to, kas nepatīk izmest ārā vai pārveidot par kaut ko pavisam citu, varu pat dāvanas, kas nav pie sirds izlādēt miskastes virzienā, bet...
- It kā neesmu nekāda lietu verdzene, mierīgi varu to, kas nepatīk izmest ārā vai pārveidot par kaut ko pavisam citu, varu pat dāvanas, kas nav pie sirds izlādēt miskastes virzienā, bet...
- Bet dzīvē vēl nebij rudens, un jaunības spēki mutuļoja – jo viņa bij mīlestības verdzene.
Avoti: T, LLVV
Korpusa piemēri:šeit