verdzene2
Lietojuma biežums :
verdzene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | verdzene | verdzenes |
| Ģen. | verdzenes | verdzeņu |
| Dat. | verdzenei | verdzenēm |
| Akuz. | verdzeni | verdzenes |
| Lok. | verdzenē | verdzenēs |
Rinda, virkne.
Saistītās nozīmesstrēķis, strīpa, virkne, virksne, plene, rinda.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
strēķis1.1 — Virkne, rinda.
strīpa2 — Rinda.
virkne1 — Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda.
virksne1 — Rinda.
rinda1 — Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
virte1 — Rinda.
Hiponīmi
verdze1 — Gara rinda; liels bars, daudzums.
virdze1 — Bars, rinda.
virtene1.2 — Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Senāk diētu verdzenes centās panākt līdzīgu efektu, norijot vates bumbiņas.
- Pateicoties savam draugam, nepaliku viena stila verdzene un iepatikās kļūt citādai.
- Vārdu sakot, viņa ir maita, bet tu – verdzene Izaura.
- Verdzene Izaura nespēj vien vārīt tēju, ko veči patērē burtiski cisternām.
- Ir uzskats, ka māte Katerīna ir bijusi verdzene no Tuvajiem Austrumiem.