aizšļakstēt
aizšļakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšļakstu | aizšļakstam | aizšļakstēju | aizšļakstējām | aizšļakstēšu | aizšļakstēsim |
| 2. pers. | aizšļaksti | aizšļakstat | aizšļakstēji | aizšļakstējāt | aizšļakstēsi | aizšļakstēsiet, aizšļakstēsit |
| 3. pers. | aizšļakst | aizšļakstēja | aizšļakstēs | |||
Pavēles izteiksme: aizšļaksti (vsk. 2. pers.), aizšļakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšļakstot (tag.), aizšļakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšļakstētu
Vajadzības izteiksme: jāaizšļakst
Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV