savalgot
savalgot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savalgoju | savalgojam | savalgoju | savalgojām | savalgošu | savalgosim |
| 2. pers. | savalgo | savalgojat | savalgoji | savalgojāt | savalgosi | savalgosiet, savalgosit |
| 3. pers. | savalgo | savalgoja | savalgos | |||
Pavēles izteiksme: savalgo (vsk. 2. pers.), savalgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savalgojot (tag.), savalgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savalgotu
Vajadzības izteiksme: jāsavalgo
Sasiet, sasaistīt ar valgu, virvi u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laika plūdums neremdina sēras, kas viņu savalgojušas pēc sievas traģiskās nāves.
- Savienot savrupus audus monolītā rakstā ir praktiski neiespējami; skaņu tīmekļa sarežģītība savalgoja dvēseli.
- Nezināšanas savalgotā cilvēce ilgu, neizmērojami ilgu laiku tikai riņķo un riņķo pa noslēgtu apli.
- Tā atrodas ārpus smacīgā ikdienības cietuma, ko pats sev rada baiļpilnais un savalgotais prāts.
- Nav pamata apgalvot, ka recenzenta minētā nacionālā piezemētība savalgojusi un ierobežojusi viņas domāšanu un pasaules uzskatu.