atvilt
atvilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atviļu | atviļam | atvīlu | atvīlām | atvilšu | atvilsim |
| 2. pers. | atvil | atviļat | atvīli | atvīlāt | atvilsi | atvilsiet, atvilsit |
| 3. pers. | atviļ | atvīla | atvils | |||
Pavēles izteiksme: atvil (vsk. 2. pers.), atviliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atviļot (tag.), atvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atviltu
Vajadzības izteiksme: jāatviļ
1.Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.Ar viltu atņemt.
3.apvidvārds Ar viltu aizvilināt.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš jau uz visām meitenēm acis meta, man izdevās atvilt.
- Sāpinātā sportista dzīvesbiedre dziedātājai, kura viņai atvīla vīru, veltīja visai skarbus vārdus.
- Būs atslēgas tev, kuras es nevarēšu atvilt, un būs tādas, ko tu nespēsi atdot.
- Taču viņa ir pārliecināta - neviena sieviete nevar citai atvilt vīrieti, ja viņam ģimenē viss ir labi.
- Īpašā vieta pievilcīgās Anetes sirdī jau kādu laiciņu ir aizņemta, un laimīgais puisis noteikti nav atvilts nevienai citai. "