atviļņot
Lietojuma biežums :
atviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.intransitīvs Viļņojot atplūst šurp; viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.transitīvs; lieto: pareti Viļņojot atvirzīt šurp; viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri