atviļņot
atviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atviļņoju | atviļņojam | atviļņoju | atviļņojām | atviļņošu | atviļņosim |
| 2. pers. | atviļņo | atviļņojat | atviļņoji | atviļņojāt | atviļņosi | atviļņosiet, atviļņosit |
| 3. pers. | atviļņo | atviļņoja | atviļņos | |||
Pavēles izteiksme: atviļņo (vsk. 2. pers.), atviļņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atviļņojot (tag.), atviļņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atviļņotu
Vajadzības izteiksme: jāatviļņo
1.intransitīvs Viļņojot atplūst šurp; viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.transitīvs; lieto: pareti Viļņojot atvirzīt šurp; viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No zariem un pazarēm atviļņoja svilpieni, tinkšķi un trilleri.
- Pa gaisa viļņiem no Rīgas atviļņo “ Dievs, svētī...
- Vai cauri laika atstatumam atviļņoja notikumu ultraskaņa?)
- Troksnis atviļņo diminuendo — crescendo, dziestoši — kāpjoši, attālinās — tuvojas, met loku pēc loka, apli aiz apļa.
- Vēl tepat mums aiz pleca smaržo ceriņu zari, vēl tepat kāds naktsputns iesaucas un aizspurdz, un no upes atviļņo silts miglas vilnis.