atvilnīt
atvilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvilnīju | atvilnījam | atvilnīju | atvilnījām | atvilnīšu | atvilnīsim |
| 2. pers. | atvilnī | atvilnījat | atvilnīji | atvilnījāt | atvilnīsi | atvilnīsiet, atvilnīsit |
| 3. pers. | atvilnī | atvilnīja | atvilnīs | |||
Pavēles izteiksme: atvilnī (vsk. 2. pers.), atvilnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvilnījot (tag.), atvilnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvilnītu
Vajadzības izteiksme: jāatvilnī
1.intransitīvs Vilnījot atplūst šurp; vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.transitīvs Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
3.apvidvārds Lepni atnākt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā pilnas saules un pilna mēness diena un nakts, kas būs mūsu stāsta galvenais notikums, skaņās atvilnīja pāri ezeram.
- Un tur ir baigais darbs jāieliek, tieši tajā bedrē, atvilnī.
- Svaigs vējiņš atvilnīja no jūras, un kaijas šaudījās zem koši zilajām debesīm.