atvilkt
atvilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvelku | atvelkam | atvilku | atvilkām | atvilkšu | atvilksim |
| 2. pers. | atvelc | atvelkat | atvilki | atvilkāt | atvilksi | atvilksiet, atvilksit |
| 3. pers. | atvelk | atvilka | atvilks | |||
Pavēles izteiksme: atvelc (vsk. 2. pers.), atvelciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvelkot (tag.), atvilkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvilktu
Vajadzības izteiksme: jāatvelk
1.Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilkt šurp.
2.Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
2.2.Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
3.Velkot atvērt, attaisīt.
3.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilkt vaļā.
3.2.Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
3.3.Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
4.Noģērbt (parasti virsdrēbes); novilkt.
5.Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri).
6.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt.
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt elpu.
- Atvilkt elpu idioma — 1. Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)2. Sākt justies brīvi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un septītajā dienā Dievs atvilka elpu pēc visa, ko darījis.
- Darba nedēļas izskaņā varēsi atvilkt elpu un izbaudīt sava darba augļus.
- Tāpēc es atvilku visu savu bandu un izklāju pieskatuves zālītē. "
- Bet es tikmēr varēju aiziet uz veikaliem vai vienkārši atvilkt elpu.
- Menbižas ofensīva likusi teroristiem atvilkt spēkus no citām frontēm un pārgrupēties.