atvilkt
Lietojuma biežums :
atvilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilkt šurp.
2.Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
2.2.Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
3.Velkot atvērt, attaisīt.
3.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilkt vaļā.
3.2.Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
3.3.Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
4.Noģērbt (parasti virsdrēbes); novilkt.
5.Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri).
6.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt.
7.Savienojumā ar “elpu”: elpot; ieelpot (bieži pēc kādu šķēršļu pārvarēšanas).
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt elpu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri