atvilgt
atvilgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvilgstu | atvilgstam | atvilgu | atvilgām | atvilgšu | atvilgsim |
| 2. pers. | atvilgsti | atvilgstat | atvilgi | atvilgāt | atvilgsi | atvilgsiet, atvilgsit |
| 3. pers. | atvilgst | atvilga | atvilgs | |||
Pavēles izteiksme: atvilgsti (vsk. 2. pers.), atvilgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvilgstot (tag.), atvilgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvilgtu
Vajadzības izteiksme: jāatvilgst
1.parasti formā: trešā persona Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izžuvušu).
2.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu).
3.lieto: pareti Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt.
3.1.Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
Stabili vārdu savienojumiSirds atvilgst.
- Sirds atvilgst idioma — saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēja brāzmas no tāliem laukiem nesa atvilgušas zemes smaržu.
- Inguna, sirdi izkratījusi, atvilga un maigu skatienu raudzījās loga tumšajā atspīdumā.
- Tad viņš atlaižas kā zeme pēc lietus, atvilgst, reizē kļūdams neģēlīgi modrs.
- Saspringtā izteiksme Birutas sejā atvilga.
- Es guļu melnajā zemē, un beidzot man ir veldze, mana sāpošā āda atvilgst zemes mitrajā valgmē.