atvirpuļot
Lietojuma biežums :
atvirpuļot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.intransitīvs Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Virpuļot šurp.
1.2.pārnestā nozīmē Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
2.transitīvs Virpuļojot atvirzīt šurp; virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri