lējējs
lējējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lējējs | lējēji |
| Ģen. | lējēja | lējēju |
| Dat. | lējējam | lējējiem |
| Akuz. | lējēju | lējējus |
| Lok. | lējējā | lējējos |
lējēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lējēja | lējējas |
| Ģen. | lējējas | lējēju |
| Dat. | lējējai | lējējām |
| Akuz. | lējēju | lējējas |
| Lok. | lējējā | lējējās |
1.Darītājs → liet.
2.Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
Stabili vārdu savienojumiSveču lējējs.
- Sveču lējējs — cilvēks, kas gatavo sveces
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "LĒJĒJI" ( kas apcer, kurš klasiķis klasiķiskāks),
- Un vietējais betona lējējs tagad ir atklājis jaunu biznesa nišu!
- Vēlāk, attīstoties zvanu lējēju meistarībai, zvani kļuva par mūzikas instrumentiem.
- Tornī atradās divi zvani, ko darinājis Jelgavas zvanu lējējs Ernsts Fridrihs Fehters.
- — Nav ko bīties, viss būs kārtībā, — lējējs drošināja.