aizbraukt1
aizbraukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbraucu | aizbraucam | aizbraucu | aizbraucām | aizbraukšu | aizbrauksim |
| 2. pers. | aizbrauc | aizbraucat | aizbrauci | aizbraucāt | aizbrauksi | aizbrauksiet, aizbrauksit |
| 3. pers. | aizbrauc | aizbrauca | aizbrauks | |||
Pavēles izteiksme: aizbrauc (vsk. 2. pers.), aizbrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbraucot (tag.), aizbraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbrauktu
Vajadzības izteiksme: jāaizbrauc
1.Braucot attālināties, braukšus doties prom.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Braukt prom.
1.2.Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
2.transitīvs Braucot nogādāt (transportlīdzekli).
2.1.Nozagt (transportlīdzekli).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nosaka tik’ vīram: “ Jāaizbrauc pēc kāda stāda!”
- Mēs ar 25 zēniem aizbraucām uz tiltu, izraudzījāmies uguns pozīcijas.
- Drīz viņš pats sāka slēpties no policijas, aizbrauca no pilsētas.
- Beigās mamma tomēr aizbrauca, pirmo reizi – uz trim mēnešiem.
- Tavs vīrs tikko atbrauca no Olimpiādes un tūlīt pat atkal aizbrauca.